Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā pārliecinās, ka reģionu infrastruktūra ir piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai, vienlaikus kreditēšanas iespējas reģionos apsīkst, līdz ar to – arī attīstības perspektīvas. Nedaudz vairāk nekā puse reģionos esošie un topošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstībai. No tiem aptuveni trešdaļai to iegūt neizdevās, līdz ar to plānotā saimnieciskā darbība tika samazināta vai pilnībā pārtraukta[1] (Pētījums)

Tomēr komercbanku atteikums nenozīmē, ka reģionu uzņēmumiem būtu pavisam jāatsakās no iecerēm piesaistīt finansējumu. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt, tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts.

Konference-diskusija

 “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem”

25.02.2021. Prezentācijas

2021. gada 25. februārī, plkst. 11.00-13.00

Diskusiju moderē žurnālists Jānis Domburs.

Diskusijā piedalījās:

Biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko

LR Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms

LR Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders

“Zosēnu KKS” valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns

Valkas novada domes priekšsēdētājs un KKS “Ziemeļvidzeme” izveides iniciators Vents Armands Krauklis

SIA “Damson” un silto grīdu zīmola “Rorbo” valdes loceklis Dāvis Volksons

Zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks Jānis Zilvers

Diskusiju rīko:

[1] SKDS pētījums 2019. gada nogalē, mērķauditorija: fiziskas un juridiskas personas vecumā no 18 līdz 80 gadiem Latvijas reģionos