Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.
Uzņēmēji uzskata, ka patlaban vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kad beigsies pandēmija, kāda būs situācija ekonomikā pēc Covid-19 krīzes un pēc kādiem ražojumiem un pakalpojumiem pēcpandēmijas apstākļos būs liels pieprasījums, tādēļ šobrīd vērts nesteigties un nogaidīt, vērojot, kā notikumi attīstīsies. To ļauj secināt SEB bankas īstenotā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju aptauja, kā arī dažādi citi uzņēmēju noskaņojuma pētījumi.
SEB bankas aptauja arī atklāj, ka 53% uzņēmumu Latvijā, 36% Igaunijā un 41% Lietuvā šogad neplāno ieviest būtiskas biznesa inovācijas.
Pretēji viedokļi
Divas nesen noritējušas diskusijas savukārt atklāja, ka patlaban pastāv pretēji viedokļi par to, cik viegli vai grūti uzņēmumiem pandēmijas laikā ir sava biznesa attīstībai saņemt kredītu.
Pasākumā, ko organizēja Finanšu nozares asociācija (FNA) tika akcentēts, ka uzņēmēju attieksme par kredītiem ir pārspīlēti piesardzīga. ”Lai arī šobrīd piedzīvojam globāla mēroga izaicinājumus, kas ietekmē lielu cilvēku skaitu, vēlamies dot pamudinājumu uzņēmējiem būt drosmīgākiem,” FNA rīkotajā pasākumā pauda FNA padomes priekšsēdētāja, a/s SEB valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.
Vēl nepārprotamāku viedokli par to, ka Latvijas uzņēmumu attieksme par kredītiem patlaban ir ļoti piesardzīga, izteica FNA padomes priekšsēdētājas vietnieks, Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. ”Tik zemu uzņēmumu pieprasījumu pēc kredītiem es savā pieredzē neesmu redzējis,” šādus Rubeņa vārdus citē aģentūra LETA.
Savukārt diskusijā Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem tika uzsvērta gluži atšķirīga tendence – uzņēmēji vēlas iegūt finansiālu atbalstu biznesa attīstībai, taču Latvijas reģionu – nevis Rīgas, Pierīgas un Latvijas lielāko pilsētu – uzņēmējiem saņemt bankā finansējumu ir sarežģīti. Jāatgādina, ka Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis jau iepriekš ir paudis viedokli, ka, ”jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā”. Diemžēl bankas Latviju ”neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts”, uzskata Krauklis.
Aģentūra LETA vēsta, ka diskusijā par to, kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem, socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir iepazīstinājis ar finansējuma piesaistes tēmai veltītu pētījumu.
Tajā secināts, ka pēdējo triju gadu laikā vairāk nekā 50% reģionos strādājošo uzņēmēju mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa sākšanai vai attīstīšanai, taču trešdaļai finansējumu iegūt nav izdevies, tādējādi uzņēmējdarbības attīstība tikusi iesaldēta vai pat pilnībā pārtraukta.
Jānorāda gan, ka pēc aizdevuma bankās bija vērsušies 42% respondentu, pārējie – pie dažādiem citiem aizdevējiem. Tā ka uzskatīt, ka ārpus banku sektora strādājošie aizdevēji būs gatavi sniegt finansiālu atbalstu jebkuram kāda Latvijas reģiona uzņēmumam, arī nav pamata.
Netipisks bizness
Vairāku banku informācija tikmēr liecina, ka arī pandēmijas laikā finansiālu atbalstu saņem visai atšķirīgi projekti.
Banka Luminor nesen vēstīja, ka piešķīrusi aizdevumu 600 tūkstošu eiro apmērā Latautoavia grupai, kas kopā ar Somijas uzņēmumu Conductio OY un Slovēnijas firmu TopSeed d.o.o. veido kalnu infrastruktūru 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm.
SIA Latautoavia ir dibināta 1991. gadā. Uzņēmums sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar lidmašīnu apkalpošanu uz zemes. Tāpat Latautoavia specializējas dažāda veida metāla konstrukciju un polipropilēna elementu tramplīnlēkšanai ražošanā. Uzņēmuma darbību ietekmē sezonalitāte. Rudens un ziemas periodā uzņēmums Latautoavia rūpējas par lidmašīnu tehnisko stāvokli, piemēram, realizē lidaparātu pretapledošanu un atledošanu un uzpilda skābekli, slāpekli un degvielu. Savukārt vasaras periodā Latautoavia ražo dažāda veida rūpnieciskās tīrīšanas birstes un to elementus.
”Latautoavia grupas uzņēmums UPProperties iegādāsies nekustamo īpašumu, kurā izveidota kalnu infrastruktūras sastāvdaļu un citu komponenšu ražotne, kā arī tehnikas remontzona un aprīkojums, kas paredzēti lidaparātu pretapledošanas pakalpojumu veikšanai. Savukārt vasarā uzņēmums turpinās darbu pie kalna tramplīnlēkšanas materiālu ražošanas citiem pasūtītājiem,” sacīts bankas Luminor sagatavotajā informācijā.
”Neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku, esam gandarīti atbalstīt tādu unikālu un interesantu biznesa uzņēmējdarbības veidu, ko veic Latautoavia. Lai gan uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar aviācijas nozari, ko pandēmija skārusi vistiešāk, jo lidojumu skaits lidostā Rīga būtiski samazinājies, mēs redzam, ka uzņēmuma specializēšanās dažādās nozarēs ir ļāvusi Latautoavia audzēt apgrozījumu un sākt darbību jaunos tirgos. Ceram, ka jaunās ražošanas telpas palīdzēs uzņēmumam turpināt pakalpojumu un produktu klāsta paplašināšanu un sniegtās inovācijas nesīs Latvijas vārdu arvien plašāk pasaulē,” skaidro Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.
”Polipropilēna elementu izveidošana tramplīnlēkšanai ļāvusi mūsu komandai šobrīd strādāt arī pie kalna izejmateriālu ražošanas Pekinas olimpiskajām spēlēm. Ceram, ka mūsu iegūtā pieredze būs noderīga arī nākotnē, pieaugot tramplīnlēkšanas popularitātei. Tas varētu palielināt pieprasījumu pēc dažādu tramplīnu ražošanas un uzstādīšanas, lai ļautu ar šo sporta veidu nodarboties visa gada garumā,” stāsta Latautoavia un UPProperties valdes loceklis Nikolajs Dmitrijevs.
Arī tirdzniecības jomā
Savukārt SEB banka nesen vēstīja, ka piešķīrusi finansējumu 16 miljonu apmērā uzņēmumam SIA RCH Management, kam pieder tirdzniecības centrs Damme Imantā. Šis tirdzniecības centrs durvis vēra 2011. gada pavasarī un tika paplašināts 2017. gadā.
”Lai arī pandēmijas laikā nolūkā mazināt Covid-19 izplatīšanās risku tirdzniecības centru darbība ir būtiski ierobežota, līdz ar to ieviešot izmaiņas arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumos un veicinot e-komercijas apjomu pieaugumu, saglabājam konstruktīvu skatījumu uz komercplatību attīstību. Esam pārliecināti, ka tirdzniecības centri ar labu atrašanās vietu un pircējiem ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem saglabās savu aktualitāti arī turpmāk,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.
”Tirdzniecības centrs Damme ir nostiprinājis savas pozīcijas Pārdaugavā. Neraugoties uz šā brīža izaicinājumiem, tas strādā ar labiem rezultātiem, ko apliecina arī stabilitāte komercplatību nomnieku vidū,” apgalvo SIA RCH Management valdes loceklis Joakims Blankings.
Par vērienīgu finansēšanas projektu nesen paziņoja arī Swedbank. ”Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I sadarbībā ar Swedbank ir iegādājies 90 tūkstošu kvadrātmetru plašo loģistikas kompleksu Rīgā, Dreiliņos, izpērkot visas kapitāldaļas no SIA Beinits un SIA Balt Cargo Solutions. Swedbank šajā darījumā sniegusi finansiālo atbalstu 30 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējā darījuma summa ir SG Capital pašu ieguldījums. Loģistikas centrs ir pilnībā iznomāts vietējiem un starptautiskiem nomniekiem, piemēram, tādiem uzņēmumiem kā Depo, Latvijas balzams, Tamro un citiem,” vēsta Swedbank.
Raksta oriģināls pieejams šeit.