(Publikācijas teksts reģionu mēdijos par 25.02.2021. konferenci-diskusiju ‘Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem).
Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.
No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.
Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, “Altum” un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.
Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem, informē projekta īstenotāju pārstāve Arnita Beinaroviča.
“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” vadītāja un biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.
Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie aizdevēji tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.
Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.
Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma “Zopa”, vēlāk arī “Funding Circle”, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40 000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.
Pētījums “Finansiāla atbalsta nepieciešamība uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai” pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot izlases kārtībā 314 respondentus – fiziskas un juridiskas personas vecumā no 18 līdz 80 gadiem. Aptaujāto ģeogrāfiskais pārklājums iekļauj Latvijas novadus ārpus Rīgas. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot reģiona uzņēmēju vajadzības un iespējas saņemt finansējumu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai.
Šodien no pullksten 11 līdz 13 tiešraidē iespējams sekot līdzi arī diskusijai: “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem alternatīviem finansētājiem” tiešsaistē https://www.segums.lv/tiesraide/ vai sabiedriskā medija https://replay.lsm.lv/lv mājaslapā.
Diskusijā piedalīsies:
Nora Dambure, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore
Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors
Aija Zitcere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore
Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists
Kristīne Ragaine-Volnianko, projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai (RFRU) vadītāja, biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja
Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors
Ēriks Čoders, Allažu “Saime” KKS valdes priekšsēdētājs un biedrības “Krājaizdevu apvienība” (KAA) valdes priekšsēdētājs
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs un KKS Ziemeļvidzeme izveides iniciators
Jānis Livčāns, Zosēnu KKS valdes priekšsēdētājs
Dāvis Volksons, SIA “Damson”, zīmola “Rorbo siltās grīdas” valdes loceklis
Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks.
Diskusiju moderēs žurnālists Jānis Domburs.
Konference-diskusija tapusi sadarbībā ar “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” ELFLA projektu, kura ietvaros ir pētīti risinājumi alternatīviem aizdevumu pakalpojumiem uzņēmējiem Latvijas reģionos.
25.02.2021.